VIENAI NO ASTOŅĀM SIEVIETĒM DZĪVES LAIKĀ IR RISKS SASLIMT AR KRŪTS VĒZI!
Dati: “Breast Cancer Facts & Figures 2024–2025” www.cancer.org
1. Iepazīsti savu ķermeni – krūšu pašpārbaude
Velti dažas minūtes laika mēnesī, lai iztaustītu savas krūtis – tas ir vienkāršākais veids, kā laikus pamanīt izmaiņas. Krūšu pašpārbaude
2. Regulāras rūpes par sevi – vizīte pie ģimenes ārsta vai ginekologa
Ieplāno vizīti pie ārsta reizi gadā – speciālists palīdzēs pārliecināties, ka viss ir kārtībā, un atbildēs uz jautājumiem, kas uztrauc.
3. Dari sev labu – ja pamani ko neparastu, vērsies pie speciālista
Ja ir aizdomas vai neskaidrības, nekavējies – ģimenes ārsts, ginekologs vai mamologs palīdzēs rast mieru un skaidrību, kā arī nozīmēs izmeklējumus, ja būs radušās aizdomas vai parādījušās izmaiņas.
4. Izmanto valsts sniegtās iespējas
Sievietēm no 50 līdz 69 gadiem ir pieejams valsts apmaksāts krūšu dziedzeru skrīnings jeb valsts apmaksāta mamogrāfija.
Par savu krūšu veselību jāsāk rūpēties jau jaunībā, regulāri veicot krūšu pašpārbaudi. To ieteicams darīt reizi mēnesī – vēlams dažas dienas pēc menstruāciju beigām, kad krūtis nav tik jutīgas. Pašpārbaude palīdz iepazīt savu ķermeni, saprast, kādas ir krūtis normālā stāvoklī, un laikus pamanīt jebkādas izmaiņas – veidojumus, ādas izmaiņas, izdalījumus vai citas pārmaiņas.
Lielākoties sāpes nav saistītas ar vēzi, bet gan ar hormonālām svārstībām, cistām vai citiem labdabīgiem iemesliem. Tomēr ilgstošas sāpes vienmēr ir iemesls pārbaudei.
Visbiežāk redzams vai sataustāms veidojums krūtī, izmaiņas krūts vai krūts galu ādā, izdalījumi no krūts, krūts formas vai izmēra maiņa.
Tas ir audu veidojums krūtī, kas nav vēzis un neapdraud dzīvību. Taču tas joprojām jānovēro, lai pārliecinātos, vai nerodas nelabvēlīgas izmaiņas.
Pakalpojums | NVD | Maksas | Filiāle | “Veselības centrs 4” grupas uzņēmums |
---|---|---|---|
Ultrasonogrāfija | + | + | “Veselības centrs 4” K. Barona ielā 117, “Diagnostikas centrs”, “Capital Clinic Riga”, “Diplomātiskā servisa medicīnas centrs” |
Sonoelastogrāfija | + | “Veselības centrs 4” K. Barona ielā 117 | |
Automatizēta krūšu ultrasonogrāfija | + | ||
Mamogrāfija | + | + | “Veselības centrs 4” K. Barona ielā 117, “Diagnostikas centrs”, “Vizuālā diagnostika” (Saldus, Kuldīga, Tukums) |
Mamogrāfija ar tomosintēzi | + | + | “Veselības centrs 4” K. Barona ielā 117 |
Magnētiskā rezonanse | + | “Vizuālā diagnostika” filiālē "Magnētiskās rezonanses centrs" Mārupes ielā 1A, Rīgā | |
Ģenētiskie testi | + | ||
Biopsija | + | “Veselības centrs 4” K. Barona ielā 117 | |
Ginekologs | + | + | “Veselības centrs 4” Ginekoloģijas nodaļa K. Barona ielā 117, “Diagnostikas centrs”, “Juglas klīnika”, “Mārupe”, “Valdlauči”, “Capital Clinic Riga”, “Diplomātiskā servisa medicīnas centrs” |
Mamologs | Onkologs | + | “Veselības centrs 4” K. Barona ielā 117, “Anti-Aging Institute”, “Baltijas Vēnu klīnika”, |
Uzaicinājums uz krūts vēža skrīningu tiek nosūtīts centralizēti. No 2023. gada maija uzaicinājumu valsts apmaksātas krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai nosūta elektroniski, ja ir izveidota e-adrese portālā www.latvija.gov.lv.
Ja e-adrese nav izveidota, tad uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi.
Informācija, kā izveidot e-adresi skrīninga vēstules saņemšanai elektroniski, atrodama šeit.
Svarīgi! Lai operatīvi saņemtu informāciju par jauniem paziņojumiem e-adresē, t.sk. par atsūtīto uzaicinājuma vēstuli, savas e-adreses iestatījumos nepieciešams veikt atzīmi par vēlēšanos saņemt paziņojumus savā e-pastā.
Sievietēm, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta (NVD), valsts skrīninga programmas ietvaros mamogrāfijas izmeklējums ir bez maksas.
Pacientēm ar ģimenes vai ārstējoša ārsta norīkojumu jāsamaksā valsts noteiktais pacienta līdzmaksājums.
Pacientēm šādos gadījumos mamogrāfija ar tomosintēzi būs īpašs ieguvums, jo, veicot skrīninga izmeklējumu, standarta mamogrāfijas ietvaros tiks veikti divi krūšu izmeklējumi.
Pacientēm ar ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta norīkojumu, kuram nav līgumattiecību ar NVD, mamogrāfija būs maksas pakalpojums saskaņā ar ''Veselības centrs 4'' cenrādi.
Mamogrāfija dažām sievietēm var būt nedaudz nepatīkama, jo krūts uz īsu brīdi tiek saspiesta, lai iegūtu skaidru attēlu. Tomēr lielākoties tā nav sāpīga procedūra, un sajūtas katrai sievietei ir atšķirīgas — mēs katra esam individuāla. Diskomforts ilgst tikai dažas sekundes, bet pārbaude palīdz laikus rūpēties par krūšu veselību.
Nē, mamogrāfijā izmantotā rentgena starojuma deva ir ļoti zema un tiek uzskatīta par drošu. Regulāras pārbaudes dod daudz lielāku ieguvumu nekā risku.
Parasti mamogrāfiju rekomendē sākt no 40 gadu vecuma, jo šajā laikā krūšu audi kļūst mazāk blīvi un izmeklējums ir precīzāks. Ja sievietei ir paaugstināts risks, piemēram, ģimenes anamnēzē ir krūts vai olnīcu vēzis, ir atrasti gēnu mutāciju riska faktori vai ir citas sūdzības, ārsts var nozīmēt mamogrāfiju arī agrāk. Ja esi jaunāka par 40 gadiem un Tevi satrauc izmaiņas krūtīs, svarīgi doties pie ārsta, lai kopīgi izvēlētos piemērotāko izmeklējumu, biežāk tā būs ultrasonogrāfija.
Grūtniecības laikā mamogrāfiju veic tikai ārkārtas gadījumos, lai izvairītos no starojuma ietekmes uz augli. Zīdīšanas laikā izmeklējums ir iespējams, taču bieži izvēlas ultrasonogrāfiju.
Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfija ir izmeklējumu metode, ko izmanto gan atsevišķi, gan kā mamogrāfijas papildmetodi. To visbiežāk izmanto sievietēm grūtniecības laikā, bērna barošanas ar krūti (laktācijas) laikā, jaunām sievietēm profilaktisko izmeklējumu laikā (apmēram līdz 40 gadu vecumam), ja krūšu audu specifikas (blīvuma) dēļ mamogrāfija nenodrošina pietiekami precīzu diagnostiku, lai precizētu mamogrammā redzamās krūšu dziedzeru audu izmaiņas, veidojumus, kā arī krūšu izmeklējumiem vīriešiem.
Tā ir droša, nesāpīga un bez starojuma.
Magnētiskās rezonanses izmeklējumu izmanto, ja ir īpaši augsts krūts vēža risks, sarežģīta situācija vai nepieciešama ļoti detalizēta informācija par audu izmaiņām.
Jā, noteiktos gadījumos MRI izmeklējumu var saņemt par valsts līdzekļiem ar ārsta nosūtījumu, ja tas medicīniski pamatots.
BRCA1 un BRCA2 gēnu mutācijas būtiski palielina krūts un olnīcu vēža risku. Tests palīdz laikus noteikt riska grupu un izstrādāt personalizētu profilakses vai uzraudzības plānu.
Krūts vēža ārstēšanai pielieto vairākas metodes un to kombinācijas.
Krūts vēža ārstēšana Latvijā tiek nodrošināta valsts apmaksātā kārtā atbilstīgi Nacionālā veselības dienesta (NVD) programmām. Pacientam ir tiesības saņemt konsultācijas un ārstēšanu vairākos specializētos onkoloģijas centros (piemēram, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca).
Ja pacientam, veicot atbilstīgus izmeklējumus (mamogrāfiju, ultrasonogrāfiju, biopsiju, ja nepieciešams, magnētisko rezonansi u.c.), ir konstatēts krūts vēzis, noteikts audzēja tips, agresivitāte, hormonu receptoru statuss un citas nianses, tad tiek noteikta individuāli piemērotākā ārstēšana.
Latvijā ārstēšanu nosaka multidisciplināras komandas - vairāku medicīnas jomu ārstu konsīlijs (onkologs, ķirurgs, radiologs, radioterapeits, ķīmijterapeits u.c.). Arī ģimenes ārsts ir būtiska procesa daļa, jo viņš palīdz koordinēt izmeklējumus un nosūtījumus.
Katram pacientam tiek izstrādāts individuāls ārstēšanas plāns, ņemot vērā audzēja veidu, izmēru, izplatību, pacienta veselības stāvokli un vēlmes. Latvijā tiek izmantotas starptautiski atzītas vadlīnijas, lai nodrošinātu ārstēšanas kvalitāti un efektivitāti.
Mērķis ir ne tikai izārstēt vai kontrolēt slimību, bet arī saglabāt dzīves kvalitāti – gan fizisko, gan emocionālo.
Krūti saglabājoša operācija (veidojuma izņemšana/sektorāla ekscīzija) – izņem tikai audzēju un nelielu apkārtējo audu apjomu.
Mastektomija – krūts pilnīga noņemšana, reizēm kombinē ar rekonstrukciju (implanti vai pašaudi).
Limfmezglu operācijas – sargmezgla biopsija vai aksilārā limfadenektomija (lai noteiktu metastāzes).
Krūšu rekonstrukcija: Latvijā pieejama rekonstruktīvā ķirurģija, kas ļauj atjaunot krūts izskatu. To var veikt vienlaikus ar mastektomiju vai vēlāk, kad pacients tam ir gatavs.
Ķirurģijas mērķis ir ne tikai izņemt audzēju, bet arī nodrošināt labu estētisko rezultātu, tādēļ ārstēšana tiek plānota ļoti individuāli.
Parasti seko pēc krūti saglabājošām operācijām, lai samazinātu atkārtošanās risku.
Izmanto modernus paņēmienus (3D konformālā terapija, IMRT), lai precīzi iedarbotos uz audzēju.
Staru terapijā izmanto precīzi mērķētu jonizējošo starojumu, lai iznīcinātu vēža šūnas un novērstu to atkārtošanos. Parasti starošana ilgst vairākas nedēļas, bet katra procedūra aizņem tikai dažas minūtes. Latvijā staru terapija ir plaši pieejama un notiek modernās iekārtās ar augstu precizitāti, kas saudzē apkārtējos audus.
Blaknes parasti ir vieglas – ādas apsārtums, nogurums, bet tās ir īslaicīgas un ārstējamas. Staru terapija bieži tiek kombinēta ar operāciju, lai nodrošinātu labāko rezultātu.
Mūsdienās krūts vēža ārstēšanā tiek izmantotas vairākas medikamentozās terapijas:
Ķīmijterapija – zāles, kas iznīcina vēža šūnas, lieto pirms vai pēc operācijas, kā arī progresējošos gadījumos. Kurss parasti sastāv no vairākām injekcijām vai pilieniem ik pēc pāris nedēļām.
Hormonālā terapija – izmanto, ja audzējs ir hormonatkarīgs. Terapija palīdz bloķēt hormonu iedarbību uz vēža šūnām, samazinot atkārtošanās risku.
Mērķterapija un imūnterapija - šīs modernās ārstēšanas metodes iedarbojas tieši uz konkrētām vēža šūnu iezīmēm vai palīdz organismam pašam cīnīties ar audzēju. Tās ir pieejamas arī Latvijā noteiktām pacientu grupām.
Medikamentozā ārstēšana bieži vien tiek kombinēta ar operāciju un staru terapiju, lai nodrošinātu vislabākos rezultātus.
Rekonstrukcija un rehabilitācija
Plastiskā ķirurģija krūts atjaunošanai pēc mastektomijas.
Fizioterapija un limfodrenāžas terapija, lai novērstu rokas tūsku.
Psiholoģiskais atbalsts, pacientu biedrības un rehabilitācijas programmas.
Kopš 2022. gada tiek apmaksāta krūšu implantu ievietošana sievietēm pēc ļaundabīga audzēja operācijas ar krūšu rekonstrukciju. NVD vērš uzmanību, ka šis pakalpojums ir pieejams gan tām sievietēm, kurām ir atklāts ļaundabīgs audzējs, gan pacientēm, kurām ārstēšana jau noslēgusies un ir veicama implantu ievietošana.
Šādas operācijas nodrošina divas slimnīcas Rīgā un divas reģionālās slimnīcas – Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca. Par operācijas veikšanas iespējām jākonsultējās ar savu ārstējošo ārstu vai vēršoties kādā no iepriekš minētajām slimnīcām.
Novērošana un turpmākā aprūpe
Regulāras vizītes pie onkologa (parasti ik pēc 3–6 mēnešiem pirmajos gados).
Kontroles izmeklējumi (mamogrāfija, ultrasonogrāfija, laboratoriskie izmeklējumi).
Sekundārās profilakses pasākumi un veselīga dzīvesveida rekomendācijas.